Ēku energoaudits

Energoaudits sevī ietver ēkas apsekošanu un datu analīzi, kas tiek veikta, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas.

Energoaudits ir nepieciešams, lai paaugstinātu energoefektivitāti, relatīvās enerģijas daudzumu, kas raksturo konkrētās ēkasapkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu.

Kas ir ēkas energoaudits?

Atbilstoši Ēku energoefektivitātes likumam, ēkas energoaudits ir ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūra, kas tiek veikta, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas.

Energoaudita veikšanā iekļauj sevī mājas nolietojuma novērtējumu, enerģijas resursu patēriņa analīzi un enerģijas taupīšanas iespēju piedāvājumu. Veicot energoauditu, tiek izpētīta ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēja, apsekotas apkures, karstā ūdens apgādes, gaisa kondicionēšanas, ventilācijas un iebūvētās apgaismes sistēmas, ņemot vērā ēkas novietojumu, iekšējo mikroklimatu un ārējos klimatiskos apstākļus. Energoaudita veikšanas rezultātā tiek sagatavota energoaudita atskaite, kura sniedz informāciju par:

• Ēkas nesošo konstrukciju tehnisko stāvokli un nolietojumu
• Ieteicamiem renovācijas darbiem un energoefektivitātes pasākumiem
• Potenciāli sasniedzamo enerģijas ietaupījumu

Sekmīgai ēkas energoaudita veikšanai pasūtītājam energoauditoram jānodrošina:

1. ēkas energoefektivitātes novērtējumam nepieciešamā informācija par ēku, nodrošinot pieeju šādiem dokumentiem un informācijai:
1.1. ēkas projekts vai inventarizācijas plāns,
1.2. ēkas tehnisko sistēmu projekti vai shēmu zīmējumi,
1.3. ēkas tehnisko sistēmu instrukcijas,
1.4. ēkas tehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati,
1.5. faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūras,
1.6. komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķini par patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas tehniskās sistēmās,
1.7. dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā,
1.8. dati par ēkas tehnisko sistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā,
1.9. enerģijas aprēķini, ja tādi veikti,
1.10. iepriekšējie pārbaudes atzinumi, ja tādi ir;

2. iekļūšana telpās un piekļuve pie ēkas tehniskajām sistēmām;
3. citas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar ēkas energoaudita un pārbaudes veikšanas sekmīgu norisi.

Papildus energoauditam pieejams pakalpojums ir ēkas termogrāfiskā analīze. Tā gan apsaimniekotājam, gan iedzīvotājiem sniedz informāciju par siltuma zudumiem attēla veidā. Termogrāfija ir ēkas apsekošanas metode ar speciālu termokameru, kas parāda dažādu virsmu temperatūras un attēlo tās krāsu skalā. Termogrāfiskajā apsekošanā tiek apsekotas ēkas ārsienas, bēniņi, pagrabs un siltumvadi. Termogrāfiskās apsekošanas rezultātā tiek iegūti attēli, kuros ir redzamas vietas, kur siltums izdalās spēcīgāk un tas parādās spilgtākās krāsās (sarkans, dzeltens), bet vietās kur siltuma zudumi ir mazāki, krāsas ir tumšākas (melns, zils). Vietas, kur krāsas ir spilgtākas, ir tā saucamie siltuma tilti, kas visbiežāk rodas ēku konstrukciju savienojumu vietās. Siltuma tilti ir vāji vai nekvalitatīvi nosiltinātas vietas ēkas konstrukcijā, kur noteiktās vietās siltums iet zudumā vairāk nekā citās, labi nosiltinātās vietās.

Ēkas termogrāfiskā analīze var ietilpst jau esošajā energoaudita atskaitē vai pieejama kā atsevišķs pakalpojums.Energoaudits ir nepieciešams, lai paaugstinātu energoefektivitāti:

Kas ir energoefektivitāte?

Energoefektivitāte pēc definīcijas nozīmē enerģijas lietderīgu izmantošanu. Lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkā, ir nepieciešams saprast, kādi siltuma zudumi ir jākompensē, kāpēc tie ir radušies un kādi energoefektivitātes pasākumi ir jāveic. Tā kā katra māja ir unikāla, tad arī energoefektivitātes pasākumi katrai ēkai būs atšķirīgi.

Atbilstoši Ēku energoefektivitātes likumam, ēkas energoefektivitāte ir relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu. Ēkas energoefektivitāti izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kWh/m2 gadā).

Ēku energoefektivitāti nosaka, ņemot vērā attiecīgās ēkas:

1. norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju
2. apkures sistēmu
3. karstā ūdens apgādi
4. gaisa kondicionēšanas sistēmas
5. ventilāciju
6. iebūvētās apgaismes sistēmas
7. novietojumu
8. kā arī ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu